Ko devis pirmais mācību gads hibrīdvidē? Intervija ar Rūjienas vidusskolas direktori Lindu Čākuri

Tikāmies ar Rūjienas vidusskolas direktori Lindu Čākuri, lai uzzinātu – kā pagājis šis mācību gads, kas gaidāms nākamajā un kādas prasmes skolēniem un skolotājiem pašlaik nepieciešamas visvairāk. Turpinājumā lasi svarīgākās atziņas no sarunas! 

Izglītība hibrīdvidē – ir ieguvumi, tomēr process sarežģīts. 

“Šis mācību gads no administrēšanas viedokļa bija grūtāks, kā iepriekšējais, kurā viss mācību process notika attālināti un veiksmīgi iemācījāmies to organizēt tā, lai skolēni maksimāli maz zaudētu un skolotājiem nebūtu milzīga pārpūle” stāsta Rūjienas vidusskolas direktore Linda Čākure. 

Direktore atzīst, ka mācību organizēšana hibrīdvidē tieši pedagogiem bija sarežģītāka, jo liels izaicinājums bija vienlīdz veiksmīgi izglītot arī to skolēnu, kurš atrodas ekrāna otrā pusē, nevis klasē. 

Linda Čākure turpina: “Lai gan no Ministru kabineta puses šajā gadā bija radīti skaidrāki apstākļi un noteikumi nemainījās tik strauji, tāpat bija situācijas, kad dienas vidū mājās bija jāsūta kāda klase, jo ir atrasta kontaktpersona. Tas radīja diezgan smagus apstākļus.”

No jauna jāmāca jauniešiem komunicēt. 

Skolotāji, atgriežoties skolā pēc pirmā gada Covid-19 apstākļos, atzina, ka skolēnu komunikācijas prasmes ir kļuvušas vājākas. Līdz ar to mazinājusies arī vēlme komunicēt.

Linda Čākure dalās pieredzē: “Daži skolēni atklāti saka – man labāk patīk mācīties attālināti – es esmu viens, varu darīt ko es gribu un mācīties savā tempā. Tomēr vienlaikus – mācību process nevarēja notikt tik raiti, kā tas ir nepieciešams.” Vienlaikus gan pozitīvs aspekts bijis tas, ka skolēni paši sapratuši iepriekš pieļautās kļūdas, piemēram, “robus” mācību priekšmeta apguvē, līdz ar to, iespējams, šī izpratne noderēs mācību procesā turpmāk. 

Skaitliski – sekmes zemākas. Tomēr tas var būt mānīgi. 

Direktore Linda Čākure norāda, ka skaitliski paredzams, ka skolēnu sekmes šajā mācību gadā atšķirsies par aptuveni divām ballēm, salīdzinot ar iepriekšējo. Tomēr vienlaikus – tas iespējams arī tādēļ, ka iepriekšējā mācību gadā skolēnu zināšanas varētu būt pārvērtētas: “Attālināti mācoties bija iespēja izmantot palīgierīces. No vienas puses – it kā nekas slikts – skolēni māk atrast informāciju, pielietot. Tomēr tajā pašā laikā mēs zinām, ka skola ir, lai attīstītu skolēnu, mācītu spriest.”

Vienlaikus Rūjienas vidusskolas direktore norāda, ka tiem skolēniem, kuri ir mācījušies, arī šogad sekmes saglabājas tajā pašā līmenī vai ir pat augstākas. Uz to norāda arī olipmiāžu rezultāti: “Rūjienas vidusskolai starpnovadā visos priekšmetos, kuros skolotāji ir veduši skolēnus uz olimpiādēm ir vietas vai atzinības – pat vairāk nekā citus gadus. Tie, kas dara – ir darījuši arī pagājušajā gadā, bet tie, kas gribēja paslinkot – šogad saprot, ka tā nevajadzēja darīt.”

Projekts “Digitālais izdzīvošanas komplekts” tika finansēts ar Eiropas Komisijas programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.