Jūrmalas Valsts ģimnāzija

Skolotāji: Andžela Šustiņa, Dace Brikmane, Dace Jansone, Daina Frīdenberga, Elīna Lotovina, Gita Tijāre, Gunārs Buls, Ilze Paegļkalne, Ina Pokromoviča, Inese Kleine-Pētersone, Inese Pliene, Ineta Saliņa, Jana France, Mārīte Gurdiša, Mārtiņš Liepa, Mikus Solovejs, Monta Dambure, Rebeka Lukošus, Sandra Baumane, Solvita Sila.  

Kas ir bijis lielākais attālināto mācību izaicinājums?

Andžela Šustiņa: Attālināto mācību lielākais izaicinājums, manuprāt ir nepazaudēt saikni ar skolēniem, tajā skaitā – emocionālo saikni, tiešo saskarsmi, kāda tā veidojas klasē. Bija jāmeklē dažādas iespējas, kā mācību procesu padarīt pēc iespējas pietuvinātu skolēniem – tiešsaistes stundas, saziņa WhatsApp grupā, privāta sarakste, telefonsarunas utt. Svarīgi bija sniegt kaut nelielu daļu no klases dzīvās atmosfēras. 

Dace Jansone: Lielākais izaicinājums bija pavasarī – meklēt, atrast un saprast kā, ko un cik mācīt. Kādā platformā strādāt, nepazaudēties visās iespējās, nostabilizēties un izveidot darba sistēmu, kura ērta un skaidra bērniem, vecākiem un pašai.

Gunārs Buls: Visgrūtāk, manuprāt, ir organizēt objektīvu atgriezenisko saikni, jo pārbaudot skolēnu zināšanas, prasmes, iemaņas, skolēniem ir iespēja izmantot palīgmateriālus, klasesbiedru, vecāku palīdzību u.t.t. Ir atsevišķas darba formas – īsās atbildes, “prāta vētra”, individuālas sarunas, kuras izmantojot iespējama daudzmaz objektīva zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaude, bet kopumā, attālināti strādājot, vērtējumi skolēniem ir augstāki, bet zināšanu, prasmu un iemaņu kvalitāte zemāka.

Ilze Paegļkalne: Nomierināt prātu, lai pieņemtu esošo situāciju, apzināties, ka attālinātais mācību process nav ielāps uz ierastā mācību procesa cauruma. Attālinātās mācības IR MĀCĪBU PROCESS ar savu sistēmu.

Ina Pokromoviča: Iesaistīt neaktīvus skolēnus virtuālas stundas darbā.

Inese Pliene: Man lielākais izaicinājums bija darba organizēšana ar tehnisko līdzekļu palīdzību. Sākumā bija grūti vadīt stundas tiešsaistē, izmantojot visus paņēmienus, ko piedāvāja Virtuālā skola. Daudzas lietas bija “jāatkož” pašai un tas prasīja laiku.

Jana France: Par lielu izaicinājumu var uzskatīt pašas situācijas pieņemšanu. Ja pavasarī es par savu prioritāti biju izvirzījusi skolēnu “noturēšanu” mājās ar interesantiem, saistošiem uzdevumiem, mazāk satraucoties par satura apguvi, tad rudenī situācija mainījās. Bija jāsaprot, ka šis nav neliels mācību posms, ka situācija var ieilgt un lielāka uzmanība jāpievērš mācību satura jēgpilnai apguvei.

Mikus Solovejs: Iekšējais cenzors neļauj nolaist latiņu, tāpēc katru dienu jāmeklē svaigas idejas.

Monta Dambure: Noteikti- spēja “ielekt” jaunajā realitātē. Apgūt tādas datorprasmes, par kuram agrāk nebija ne jausmas. Jāspēj pārvarēt stresu nekad nezinot “skatītāju” skaitu – tevis vadīto stundu un māc. saturu var ierakstīt, komentēt, vai iefilmēt, zināmā mērā tu esi diezgan neaizsargāts. Bet tai pat laikā, tas liek maksimāli koncentrēties , lai viss būtu novadīts līmenī.

Rebeka Lukošus: Panākt aktīvu skolēnu iesaisti stundā ne tikai rakstiski izsakot viedokli “čata lodziņā”, bet ar ieslēgtu kameru un mikrofonu.

Saprast, kas un kā ir nepieciešams skolēniem šajā brīdī. Kā palīdzēt un vai es vispār varu palīdzēt. Kā visam izsekot? Kā saprast, vai skolēns kaut mazliet, bet tomēr virzās savās zināšanās augšup, pie tam to dara pats, nevis cita cilvēka paveikto uzdod par savu.

Jūrmalas Valsts ģimnāzijā Popiela ir ikgadējs un ļoti gaidīts pasākums jau vairāku “paaudžu” garumā. Arī pandēmijas apstākļos pasākums netika izlaists. Uzvarētāji tika noteikti trīs kategorijās – Deju, Pop-ielas un popūriju.  Skolēnu attālināti tapušie atraktīvie priekšnesumi skatāmi skolas YouTube kanālā ŠEIT. 

Ko uzskatāt par Jūsu skolas/skolotāju lielāko sasniegumu attālināto mācību laikā?

Andžela Šustiņa: Mūsu skolas lielākais sasniegums šajā laikā ir spēja operatīvi un konstruktīvi reaģēt uz notiekošo, pieņemt ātrus lēmumus, kā arī skolotāju un skolas kopumā varēšana nodrošināt attālinātu mācību procesu procentuāli daudz tiešsaistes nodarbībās.

Daina Frīdenberga: Man prieks par kolēģiem, kuru skolēni, neskatoties uz situāciju, piedalās olimpiādēs un iegūst godalgotas vietas.

Elīna Lotovina: Mūsu skolas izveidotais kopīgs darba režīms, kad 50% stundu jāvada tiešsaistē, jo tā ir iespēja skolotāja un skolēnu komunikācijai, ātrs un ērts saziņas veids, galvenais, ka skolēni šajā darba režīmā nejūtas pamesti, dzird un redz skolotāju, uzreiz var uzdot jautājumus.

Gita Tijāre: Digitālā rokasgrāmata par attālināto mācību procesu (sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju tika izstrādāta tiešsaistes rokasgrāmata skolotājiem). Arī videostundu veidošana/filmēšana: JVĢ TV.

Inese Kleine-Pētersone: Digitālās prasmes, to paplašināšana, vizualizēšana caur virtuālo vidi. Skolotājam ir jābūt kreatīvam, reizēm pat jāspēj vairāk izdomāt un izdarīt kā vispār spēj.

Jana France: Liels prieks, ka daudzi skolotāji būtiski uzlabojuši savas digitālās prasmes, sapratuši, ka IT risinājumi ir ne tikai traucējoši un grūti apgūstami, bet arī lielisks atbalsts mācību procesā. Liels sasniegums ir arī tas, ka skolotāji runā savā starpā (patiesībā sarunas ir daudz vairāk par mācību procesu, profesionālām lietām; ne tik sadzīviskas kā ikdienišķā situācijā), sadarbojas, mācās cits no citu pieredzes. Šajos apstākļos pieredzes apmaiņa ir ieguvusi citu, daudz nopietnāku skanējumu- tā ir kļuvusi jēgpilna.

Mārtiņš Liepa: To, ka spējam sadarboties arī attālināti un ka spējam kopīgi šo pieredzi padarīt interesantu, bet ne mokošu.

Mikus Solovejs: Stundu satura kvalitātes celšana, jo attālinātās mācības pieprasa fokusētu, organizētu pasniegšanas formu. Jāmāk nodot būtiskais. Atkrīt liekais.

Rebeka Lukošus: Lasot skolēnu atgriezeniskās saites pirmā semestra beigās, mani ārkārtīgi motivēja un iepriecināja skolēnu novērtējums par skolotāju darbu un radošo pieeju mācību procesam netradicionālos apstākļos.

Solvita Sila: Lielākais sasniegums, vismaz man, bija neskaitāmu “gadžetu” un platformu apgūšana. Esmu pārvarējusi savas bailes un nepatiku no tehnoloģiju izmantošanas ikdienā, sapratusi, ka tās vairs nekad neizies no mūsu ikdienas darba. Tās ir ienākušas mūsu ikdienā, lai tur paliktu un arvien attīstītos.

JVĢ teātris “Slepenā misija” treileris. 

Ko no šī laika “paņemsiet līdzi” atgriežoties ierastajā režīmā?

Andžela Šustiņa: Šajā laikā iegūtais nekur nepazudīs. Noteikti būšu uzlabojusi savas iemaņas strādāt virtuāli, vadīt tiešsaistes stundas, ierakstīt atsevišķas tēmas, kas veidotu ģimnāzijas digitālo krātuvi. Šīs zināšanas un praktiskā darbošanās tiks izmantota arī vēlāk, kad atgriezīsimies ierastajā ritmā.

Dace Brikmane: Izmantošu stundās “jaunatklātās” mājaslapas un citus resursus, kas padara stundu bērniem interesantāku.

Dace Jansone: Noteikti saglabāšu Whatsapp grupas ar audzināmo klasi un vecākiem, ar katru klasi, kurā mācu un izmantošu Virtuālās skolas stundu ierakstus kā papildus iespēju skolēniem apgūt, atkārtot vai nostiprināt mācību vielu.

Gunārs Buls: Atgriežoties normālā mācību procesā, daļu konsultāciju (īpaši darbā ar talantīgajiem, bet ne tikai) turpināšu noturēt virtuālajā vidē, jo, strādājot ar skolēniem individuāli, virtuālā vide sniedz tādas pašas iespējas, kā darbs klātienē. Tas ļaus ieekonomēt laiku (ceļš uz skolu, atpakaļ) un nodrošinās komfortablāku vidi.

Ilze Paegļkalne: Izmantošu savā darbā digitālos rīkus, kas dod jaunas iespējas un var padarīt mācību procesu interesantāku. Mani favorīti ir classkick.com; padlet.com; canva.com; drive.google.com.

Inese Kleine-Pētersone: Es gribētu no šī laika paņemt līdzi digitālo darbu iesniegšanas veidu , iespējams, ne visos gadījumos, bet tāda forma varētu palikt, jo tā var plašāk parādīt, ko skolēni paveikuši mācību ietvaros.

Ineta Saliņa: Daudz labu lietu – digitālās prasmes. Daudz dažādu interaktīvu materiālu, interesantas un radošas prezentēšanas formas (aptaujas, viktorīnas u.c.).

Jana France: Lai gan laiks ir sarežģīts, noteikti tas ir devis arī pozitīvas lietas, kuras ir vērts saglabāt. Pirmkārt, domāju, ka pašlaik ieguldītais laiks, gatavojot mācību materiālus, atmaksāsies ar uzviju klātienes procesā. Otrkārt, sapratu, ka vairākas digitālās platformas, kuras pašlaik izmantoju, labi iederas arī klātienes mācību procesā. Līdz attālinātajam procesam izmantotās digitālās platformas varēšu papildināt ar jaunām. Domāju, ka atsevišķu mājas/ pētniecisko/ praktisko darbu pildīšanai izmantošu classkick, kas ļaus man organizēt skolēnu darbu iesniegšanas procesu un, kas nav mazsvarīgi, ļaus ietaupīt dabas resursus (papīru).

Mikus Solovejs: Domāju, ka vairs neatgriezīsimies 2020 marta “ierastajā režīmā” nekad. Attālinātās mācīšanās process, manuprāt, nodemonstrēja, ka nākotnē konkurētspējīga izglītība būs kā minimums miksēta 50/50 klātiene/attālinātais režīms. Tas iemāca fokusēties, ietaupīt laiku un finanses.

Monta Dambure: Spēju būt “elastīgi” domājošam, spēju būt gatavam pielāgoties pārmaiņām un dažādām, jaunām situācijām.

Sandra Baumane: Atgriežoties klātienē, varēs izmantot iespēju ierakstīt stundu, lai skolēns, kurš slimo 2 nedēļas un vairāk varētu sekot līdzi gan tiešsaistē, gan būtu pieejams ieraksts. Izveidotie mācību materiāli, video un audio ierakstā, varēs papildināt klātienes mācību stundu.

Solvita Sila: Turpināšu daudz ciešāk veidot sadarbību, kopīgas stundas ar skolotājiem no citām valstīm. Tas ir milzīgs šī dīvainā laika ieguvums un pretruna, jo nekad pasaule un valstis nav bijušas tik neaizsniedzamas un dalītas, taču vienlaikus arī tik vienotas. Nekad nedomāju, ka mācību stundas kopā ar skolēniem un skolotājiem no visas pasaules man būs tik ikdienišķa stundu procesa sastāvdaļa.

Kas jums palīdzētu attālināto mācību procesu padarīt efektīvāku?

Andžela Šustiņa: Vēl joprojām jūtu, ka vajadzētu apgūt vairāk – metodiski un tehniski dažādot savas stundas. Ceru to apgūt pieredzes apmaiņā ar kolēģiem, kā arī kursos par tehnoloģiju izmantošanu.

Dace Brikmane: Darba process būtu efektīvāks, ja visiem bērniem būtu kvalitatīvs tehnoloģiju nodrošinājums – dators, mikrofons, kamera un 100% drošs un stabils interneta pieslēgums.

Daina Frīdenberga: Ja varētu saslēgties un dziedāt/ muzicēt visi vienlaicīgi, bet to nevar tehnisku apstākļu dēļ, un arī tad jābūt visiem vienādā muzicēšanas spēju attīstības līmenī ( klasē tā nekad nav).

Elīna Lotovina: Pirmkārt, tehniskais nodrošinājums man un skolēniem (labs un stabils internets, labs dators, mikrofons, kamera). Otrkārt, skolēnu motivācija mācīties, spēja pieņemt šo situāciju un šādu mācību veidu, kā arī atbalsts un kontrole no vecāku puses.

Ina Pokromoviča: Plānot precīzi savu darba dienu.

Inese Pliene: Manuprāt, visefektīvākais būtu, ja skolēni saprastu, ka mācās ne jau atzīmes pēc, ne vecākiem, bet sev. Galvenais ir motivācija un izpratne, ka jebkuros apstākļos var mācīties.

Ineta Saliņa: Ja skolēni labprātāk nodarbības laikā ieslēgtu kameras.

Mārtiņš Liepa: Kāda mācību programma, kas ir domāta īstenošanai attālināti, jo šobrīd nākas visu izdomāt pašam vai ar kolēģu palīdzību. Tas aizņem ļoti daudz laika, kura nav.

Sandra Baumane: Domāju, ka esmu izmantojusi gandrīz visu, lai attālinātais mācību process būtu efektīvs, jo ir iespējams strādāt gan individuāli ar skolēnu (WhatsApp, Skype, virtualaskola.lv), gan ar klasi, grupu, pielāgojoties katra skolēna spējām.

Solvita Sila: Jārod iespēja un pārliecība, ka visi skolēni ir nodrošināti ar kvalitatīvu nepieciešamo tehniku un interneta pieslēgumu. Uzskatu, ka mana darba kvalitāte visvairāk atkarīga tikai no manis, manām spējām un vēlmes darboties.

Iedrošinājums/aicinājums citiem izglītībā strādājošajiem šajā laikā!

Andžela Šustiņa: Atrast sevī spēku no jauna paskatīties uz saviem skolēniem un kolēģiem – ko no viņiem varu mācīties, ko varu dot pats, kas ir svarīgs un ko jāatmet nost kā mazsvarīgu. Neiet cīņā ar pasauli un ārējiem apstākļiem, bet vairāk izprast sevi un apzināties savus resursus.

Dace Brikmane: Manas dzīves moto vienmēr ir bijis “viss , kas notiek, ir uz labu”. Šobrīd grūti noturēties pie tā, bet tomēr…skatāmies pāri…ieraugām labo…sūtām citiem labo. Kādreiz beigsies arī šis juku laiks. Tad arī atcerēsimies, padomāsim un varēsim teikt: jā, es biju tur, es to piedzīvoju, es jutos reizēm kā nobijies trusītis un reizēm kā supervaronis. Un tajā laikā es iemācījos tik daudz jauna! Tātad, mīļie kolēģi – ja reiz mēs izvēlējāmies šo profesiju, tad esam supervaroņi! Mēs esam labākie, mēs to varam!

Dace Jansone: Ne vienmēr vajadzīgi grandiozi varoņdarbi, bieži vien svarīgas ir tieši mazās pārmaiņas. To īstenošanas idejas var gūt savstarpējā kolēģu pieredzes apmaiņā. Tās noteikti pamanīs un novērtēs mūsu skolēni un viņu vecāki. Dzīve kļūst labāka, kad sākam dalīties, jo dalīšanās rada prieku! Sagādāsim prieku šajā sarežģītajā laikā saviem skolēniem, kolēģiem un sev!

Daina Frīdenberga: Esmu optimiste un ceru, ka arī ārkārtas stāvoklis reiz beigsies. Agrāk īsti pat neapjautu, cik tas man ir svarīgi un nozīmīgi, tāpēc jāiztur līdz galam, lai atkal visi varētu satikties 2023. gada Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. Veselību, izturību, uz tikšanos!

Elīna Lotovina: Esam kreatīvi, izdomas bagāti, nebaidāmies no jaunā, saglabājam mieru, ja kaut kas neizdodas, atbalstām skolēnus un neaizmirstam par sevi, jo mūsu iekšējais noskaņojums ietekmē ne tikai mūs, bet arī cilvēkus apkārt!

Gita Tijāre: Pārmaiņas sākas ar mums. Spēt saglabāt humoru un gaišu skatu un galvenokārt rūpēties par sevi un savām vajadzībām, lai varam būt labākais skolotājs savam skolēnam!

Gunārs Buls: Nepazaudēt saikni ar sevi un skolēniem. Iet līdzi laikam un izmantot piedāvātās iespējas.

Ilze Paegļkalne: Pati sevi atgādinu: “Nomierini emocijas un prātu – dusmas, izmisums, aizvainojums tev nekad nav palīgi! Uztver esošo situāciju kā izaicinājumu nevis bezcerības lauku! Tev ir iespēja daudz iemācīties, izmanto to! Ieklausies citu pieredzē, esi atvērta jaunajam, tu neesi viena! Atceries par regulāru sevis uzlādēšanu! Dari sev prieku!”

Ina Pokromoviča: Mums bija pagātne, tradicionāla skola. Ir tagadne, attālināts mācību process un nākotne ar neizmērojamu bagātību lauku.

Katra lieta, ko jaunu iemācāmies, mūs tikai stiprina un dod iespēja augt un attīstīties. Savstarpējs radošums un inovācijas skolā kļūst par galveno virzītājspēku. Kā nekad agrāk, šobrīd iespējamā profesionālā brīvība un atbildība, elastība saturā, mācību procesa organizācijā, lēmumu pieņemšanā.

Inese Kleine-Pētersone: Ieteiktu nebaidīties augt līdzi profesionāli katru dienu kopā ar skolēniem, apgūstot arvien jaunas tehnoloģijas, platformas un iespējas. Novēlu saredzēt šīs iespējas un paņemt sev tās līdzi, strādājot tālāk! Lai neiespējamais top par iespējamu!

Inese Pliene: Šis ir laiks, kas piedāvā izaicinājumus. Tos var apiet vai pieņemt. Nebaidieties pieņemt izaicinājumus un atklāt sevī jaunas prasmes, spējas un talantus.

Ineta Saliņa: Šis laiks ir izaicinājumu pilns, bet tādēļ tie ir, lai tiktu tiem pāri. Jā, tas prasa vairāk laika un enerģijas, bet tā pozitīvā atgriezeniskā saite, ko saņemu pretī, ir tūlītēja un fenomenāla. Ir labi darīt ko zināmu, parastu, drošu, bet es gribu aicināt nebaidīties eksperimentēt, meklēt ko jaunu, izaicināt sevi. Mēs visi esam iemācījušies pielāgoties, mēs katru dienu atklājam sevī ko jaunu. Tas ir šis motors, kas dzen uz priekšu.

Jana France: Paskatāmies no pozitīvās puses. Katra kļūda, neveiksme, asara, dusma ved mūs uz priekšu, liek meklēt risinājumus sarežģītām situācijām un ļauj mums katram augt un pilnveidoties. Izejot cauri šīm grūtībām, būsim daudz jaudīgāks spēks.

Mārīte Gurdiša: Nebaidīties no pārmaiņām. Būt atvērtam iespējām. Starp visiem digitālajiem piedāvājumiem atrast sev un savam darba stilam piemērotākos un integrēt tos savā mācību procesā. ”Neslēpt sveci zem pūra’ ‘- dalīties ar saviem labās prakses piemēriem!

Mārtiņš Liepa: Apgūstot, mācot un strādājot nepaceļot galvu, nepazaudē sevi ekrāna atspīdumā! Atrodi laiku sev, dabai, saviem tuvajiem un mīļajiem! Iemācies sevi uzlādēt arī tad, viss apkārt šķiet pelēks un netīrs! Kusties, jo veselā miesā vesels gars. Vesels gars ir stiprāks par visu! Esi TU!!!

Mikus Solovejs: Protams, neierasts dzīves ritms rada nogurumu, bet katram mākonim zelta maliņa. Šis ir ļoti auglīgs un pateicīgs laiks tam, lai vēlreiz noformulētu un, iespējams, arī pārformulētu, kas ir 21.gs. skolotājs. Jāatzīst, ka pirms “2020” skolotājs un skolēns dzīvoja atšķirīgās informācijas telpās. Plaisa ar katru gadu palielinājās. Katram bija savs informācijas plūsmas ātrums, uztveres īpatnības, iespēju rāmis. Šobrīd digitālā plaisa ir mazinājusies. Skolotājs noķēra skolēnu. Tagad viņi ir sastapušies vienā platformā. Tas nākotnē noteikti var uzlabot izglītības kvalitāti un paplašināt skolotāja varēšanas robežas. Mērķis, par kuru vērts šobrīd cīnīties.

Monta Dambure: Skaidri redzot, cik straujā, dinamiskā, mainīgā un nemierīgā pasaulē mēs dzīvojam, novērojot , cik ātri notiek daudzveidīgas pārmaiņas, gan tehnoloģiju, gan daudzās citās jomās, cik negaidītās dzīves situācijās mēs varam būt ierauti, pedagogam ir jāspēj pielāgoties un mācīties visu darba mūžu, jāspēj iet līdzi laikam un bez tam, jāmāk saglabāt pozitīvu un dzīvespriecīgu skatu uz lietu norisi, lai varētu jauniešus, bērnus iedvesmot, aizraut un uzmundrināt vai stiprināt, ja nepieciešams. Pedagogs, manuprāt, un es nebūšu oriģināla, tā ir misija, tas ir aicinājums. Lai tas tā būtu un notiktu, uzskatu, ka pedagogam ir jābūt nemitīgā iekšējā attīstībā, ir daudz jāstrādā katram pašam ar sevi ,tad arī viss izdosies.

Rebeka Lukošus: Iedrošinu dzīvot šodienā. Apstāties, ieklausīties un ieraudzīt to, kas ir labākais, ko varu izdarīt šodien, un to darīt. Vakardiena ir jau aiz muguras un arī rīt būs pavisam jauna diena.

Sandra Baumane: Pedagogi vienmēr bijuši radoši, zinoši un prasmīgi sava darba darītāji. Taču šis ir izaicinājumu un radošuma laiks. Šajā laikā viss neiespējamais ir iespējams! Uzdrošinieties pamēģināt, un gandarījums par padarīto būs neizmērojams!

Solvita Sila: Nebaidīties un sākt izmantot jaunās tehnoloģijas, izmēģināt tās kopā ar skolēniem un citiem kolēģiem. Skolotājiem šķiet, ka skolēni ir ļoti zinoši un droši, izmantojot dažādas platformas, taču pēc savas pieredzes varu teikt, ka viņi ir tikpat apmulsuši un apjukuši kā visa pārējā pasaules sabiedrība. Tāpat iesaku izmantot neskaitāmos vebinārus, kas šobrīd pieejami tiešsaistē gan latviešu, gan angļu valodā. Tikai darot, var kaut ko izdarīt un tikai kļūdoties, var nonākt pie rezultāta!